Gūtmaņala

Foto - G. Eniņš, 1999. gada jūnijs

Foto - I. Krauze

Koordinātes: N 57°10'34,2" E 24°50'32,3"

Atrašanās vieta: Rīgas rajons, Sigulda, Gaujas labā senkrasta pakājē starp Turaidu un Krimuldu;

Apraksts: Populārākā un plašākā ala Latvijā.
Sena kulta vieta, pat 19. gs. sākumā vēl slepus te ziedoja elku dieviem.
Alas platums 12 m, maksimālais griestu augstums 10 m (augstākā Latvijā), tilpums 500 m3, grīdas laukums 170 m2. Ieejas platums 10,6m.
Kādreiz Gaujas līmenis sniedzies līdz pašai alai - tā radusies mijiedarbojoties Gaujai un avotam, kas joprojām iztek no alas. Ala varēja sākt veidoties pirms 10 000 gadiem, pašreizējo izskatu ieguva mūsu ēras sākumā. Vēl ap 1780. gadu Gauja plūdusi pa tagadējo pļavu, pavasara palos alu apskalodama.
Tūrisma sezonas laikā alu brīžiem apmeklē pat ap 1.5 miljoni apmeklētāju.

18. un 19. gadsimtā alu sevišķi daudz apmeklēja gadatirgus laikā - Jāņos un 12. oktobrī.

Uzraksti uz alas sienām: Seni uzraksti liecina, ka alu apmeklēja jau senatnē. Minēts, ka viens uzraksts kopš 1564.g. saglabājies līdz 1812. gadam. Taču 1912. gada ceļvedī norādīts uz 1521.g. ierakstu ar iniciāļiem HDOM un IUI 19, kas uziets alas kreisajā sienā 12 pēdu augstumā. Tiek minēti arī Herdera un Patkula vārdi. Skaidri redzams uzraksts “Anna Magdalena Von Tiesenhausen anno 1677”. Gadskaitļa divi vidējie cipari tīšām izbojāti. Vēl arī “Georg Conrad von Ungern-Sternberg anno 1668”. Nākošie uzraksti no 1810. gada. Jau 19. gadsimtā publicisti uztraucās par uzrakstu māniju.

Gūtmaņala 1813. gadā, G.G. Kīzerickis.

Gūtmaņala 1796. gadā, no J.K. Broces “Zeichnungen und deren Beschreibungen”.

Gūtmaņala 1794. gadā, no J.K. Broces “Zeichnungen und deren Beschreibungen”.