Koordinātes: N 57°52'08,2" E 25°00'30,4"
Atrašanās vieta: Valmieras rajons, Mazsalacas pag., Salacas labajā pamatkrastā,
Suņu (Neļķu) klinšu augšdaļā;
Apraksts: Ievērojams tūrisma objekts, kulta vieta. Par kultu liecina daudz
teiku, bet arheoloģiskie izrakumi nav bijuši pietiekami plaši, lai iegūtu materiālas liecības
ar alu saistītajiem notikumiem. Tagadējais Vella pagrabs ir vien neliela senās kulta alas daļa.
Šaura ieeja - kā 1,2 m augsts, 2 m plats un 6 - 7 m garš tunelis, pa kuru iekļūstam plašākā
telpā - Vella pagrabā. Pazemes velves augstums ir 3,4 m, platums 9 m, bet visas alas grīdas
laukums 68 m².
Pirmos izrakumus 1876. g. te veicis J.K.G.Zīverss, kurš alas priekšā atrada kultūrslāni ar
pelniem. 1985.g. J. Urtāns nesekmīgi mēģināja Velna alas ieejas priekšā aizrakties līdz
kultūrslānim.
Ala ir unikāls sufozijas veidojums, kas atrodas augstu virs upes. Velna alas priekšā atrodas
milzīga sufozijas piltuve - 25 m plata un 37 m gara. Iespējams, senatnē te atradās milzīgi
tukšumi, kas ievērojami pārsniedza Gūtmaņa alas izmērus, un tagadējā Velna ala ir tikai
neliela kādreizējās milzu alas atlieka. Par alas sākotnējo lielumu varam spriest pēc
sagruvušās priekšējās zāles, kuras vietā izveidojusies Salacas krasta mežā redzamā kritene.
Kādreiz ala atradās tuvāk Salacas līmenim. Avots
tecēja gar tā malu līdzīgi kā avots Gūtmaņalā. Irdenie Burtnieku svītas smilšakmeņi plašās
griestu velves nenoturēja un griesti ik pa laikam nobruka. Rezultātā ala pārvietojās aizvien
augstāk, līdz Neļķu klinšu augšmalā sasniedza nedaudz labāk sacementētus slāņus. Tie tad arī
jau pāris gadsimtus notur alu patreizējā stāvoklī.
Nobrukumi aizdambēja Skābuma ķērnes avotu, liekot tam
atrast citu izeju.
Teika vēsta, ka alu sev par mājokli izracis velns.
© 2005 Dabas Retumu krātuve Redaktors - Ansis Opmanis Dizains un kods - Gatis Pāvils