Biedri Projekti
Akmeņi Alas Atsegumi Avoti Koki Kultūrvēstu-
riskie akmeņi
Ūdenskritumi Citi
G. Eniņš I. Jurģītis S. Laime
Pieminekļi ›  Atsegumi ›  Vidzemes rietumu daļas atsegumi ›  Sietiņiezis

Sietiņiezis

Foto - M. Zeltiņš

Foto - G. Pāvils, 2005. gads

No Sietiņieža paveras tāls skats.
Foto - G. Pāvils, 2005. gads

Foto - G. Pāvils, 2005. gads

Koordinātes: N 57°25'35,5" E 25°23'11,3"

Atrašanās vieta: Valmieras rajons, Vaidavas pag. Gaujas labajā krastā 1 km A no Sietiņiem;

Apraksts: Sietiņu ridas stratotips.
Viens no Latvijas skaistākajiem iežiem. Devis nosaukumu tuvējām Sietiņu mājām, paša ieža nosaukums cēlies no tā, ka iezis bagātīgi izrobots. Ārkārtīgi daudzveidīgs, iezis veido daudzas neparastas formas - alas, stabus, nišas, veidojas arka. Izcils skatu punkts no augstākās vietas.
Klintīm 2 posmi. Pret ziemeļu posmu atduras un pagriežas Gauja. Te ir vienlaidu, apakšā gandrīz vertikāla 200 m gara, ap 13 m augsta lēzeni ieliekta krauja. Te no ūdens līmeņa līdz 6 m augstumam atsedzas dzeltenīgi balti Gaujas svītas smilšakmeņi. Atsegumā redzamas noslīdeņu krokas, dubults slīpslāņojums, melni smago minerālu koncentrātu slānīši, izskalojuma virsmas un māla olīši. Virs tiem seko 6 - 7 m augsts trešās terases aluviālo sanesu slānis. Šī daļa radusies Gaujai noārdot senielejas trešo, smilšakmeņos iegrauzto terasi.
Otrais posms sākas tālāk uz dienvidiem. Te smilšakmens atsegumi ir tālāk no upes. Kraujas apakšējā daļa apaugusi ar krūmiem un kokiem, kuru dēļ klintis no upes gandrīz neredz. Šī daļa ir saposmota, vietām klints līdz 15 m augsta. Daudz dažāda platuma plaisas. Tās bojā klinšu kāpēji, pa tām kāpelējot, kaut arī tas ir aizliegts. Gaujas nacionālais parks ierīkojis takas pa ieža augšu un apakšu.
Iezī atradās atradās Latvijas dižākā dabiskā arka, kura ir sabrukusi. Tai līdzās atrodas Sietiņieža Velnala, kam abi gali vaļā, kā arī 15 m augsts smilšakmens stabs. Bez tam jāpiemin arī Velna papēdis - plaisu ierobežots smilšakmens izcilnis ar platformu galā, kas ar laiku var kļut par smilšakmens stabu. Tālāk dienvidos nāk sengrava, kas beidzas ar lielu vertikālu trīsstūrveida plaisu, te aug egles.
Bez tam Sietiņiezī atrodamas divas prāvas nišas. Ir arī vairākas sufozijas piltuves, no kurām lielākā ir 7 m dziļa, diametrs 8 metri.
Kopumā atsedzas 34 m bieza smilšakmeņu slāņkopa, kas pārstāv Gaujas svītas augšdaļu un Amatas svītas apakšējo, 7.8 m biezo, irdeno slāni. Ziemeļdaļā atsedzas senākie ieži, te daudz māla saveltņu, smago minerālu kārtiņas. 150 m tālāk ir neliela okera atradne, ko veidojuši avoti.



Sietiņiezis pirms 2. pasaules kara
A. Švābes “Latvju enciklopēdija”, 1950. gads

Foto - G. Pāvils, 2005. gads.

Foto - M. Zeltiņš

Foto - G. Pāvils, 2005. gads.

Sietiņieža sabrukušās arkas vieta.
Foto - G. Pāvils, 2005. gads.

Sietiņiezis 1920jos gados

Foto - M. Zeltiņš

Foto - M. Zeltiņš

© 2005   Dabas Retumu krātuve   Redaktors - Ansis Opmanis    Dizains un kods - Gatis Pāvils