Foto - A. Pundurs, 2003. gada novembris
Foto - G. Pāvils, 2002. gada 24. septembris.
Foto - G. Pāvils, 1999. gada jūnijs.
Koordinātes: N 57°14'45,6" E 25°08'33,2"
Atrašanās vieta: Cēsu rajons, Drabešu pag. Amatas kreisajā krastā, 400 m R no bij. Zvārtēm;
Apraksts:
Viens no krāšņākajiem smilšakmeņu iežiem Latvijā, lielisks skatu punkts. Izliekts pakavveidā.
Sastāv no divām daļām - vertikālas klints deguna un pakavveidīga nobrukuma, kura garums ir
ap 150 m, kopējais kraujas augstums ap 45 metri. Pakavveida nobrukumā ved kāpnes, Amatas
krastus te savieno gājēju tiltiņš.
Senāk klints bijusi krietni lielāka, tagad tā strauji nobrūk, klints garums kļūst aizvien
mazāks.
1939. gadā Tūrisma birojs izraka upei jaunu kanālu, lai tā neizskalotu klinti.
Gaujas svīta aizņem atseguma lielāko daļu, taču pašā kraujas augšdaļā ir ap 3 m biezs
Amatas svītas pamatnes atsegums. Kraujas iegrauzumā (starp klinti un krauju) ir aleirolīts,
ko pārsedz Amatas svītas baltie smilšakmeņi, kuru pašā pamatnē ir fosilo zivju atlieku
konglomerātu slānis. Klintī ir saglabājušās arī vairāki virspalu terašu izskalojumu
līmeņu iezīmes. Pakājē ir sekla grota, kuras augstums ir 2.5 m, platums - 7 m.
Zvārtes iezis pirms 2. pasaules kara.
A. Švābes “Latvju enciklopēdija”, 1950. gads
Zvārtes iezis pirms 2. pasaules kara.
A. Švābes “Latvju enciklopēdija”, 1950. gads
G. Pāvila foto, 2003. gada 13. aprīlis.
Foto - A. Pundurs, 2003. gada aprīlis
Foto - A. Pundurs, 2003. gada aprīlis
Foto - A. Pundurs, 2003. gada novembris
© 2005 Dabas Retumu krātuve Redaktors - Ansis Opmanis Dizains un kods - Gatis Pāvils