Biedri Projekti
Akmeņi Alas Atsegumi Avoti Koki Kultūrvēstu-
riskie akmeņi
Ūdenskritumi Citi
G. Eniņš I. Jurģītis S. Laime
Pieminekļi ›  Ūdenskritumi › Ventas Rumba

Ventas Rumba

...

Foto - M. Zeltiņš

...

Koordinātes: N 56°58'04,7" E 21°58'44,3"

Atrašanās vieta: Kuldīgas rajons, Kuldīgā, Ventas gultnē, 200 m augšpus Vecā ķieģeļu tilta

Apraksts: Pēc caurteces un platuma lielākais Latvijas ūdenskritums, cik zināms - platākais ūdenskritums Eiropā.
Venta te “izēdusies” caur augšdevona Salaspils svītas merģeļainajiem un mālainajiem nogulumiem, sasniedzot Pļaviņu svītas augšējās pasvītas (Riežupes slāņu) cietos dolomītus. Šo dolomītu slānis veido ūdenskritumu. Riežupes slāņi veidojušies senajā jūrā kā kaļķakmens rifveida barjera gar Tukuma - Kuldīgas tektoniskās kāples terases D malu. Zem Riežupes slāņiem atrodas sīkgraudaini, plātņaini dolomīti, kuros ir māla un smilšakmens starpslānīši. Tie nav izturīgi un krītošais ūdens tos pakāpeniski izskalo. Tāpēc Ventas rumba pakāpeniski pārvietojas augšup pa Ventu.
Ūdenskrituma pārgāzei interesanta līkloču forma. Bez galvenā pārgāzes zemāk ir vēl daži mazāki slieksnīši.
Zivju zveja: Pārgāzē ir iecirstas daudzas teknes, kas izmantotas zivju ķeršanai. Pēc nostāstiem, hercogs Jēkabs 1640. gadā izgudrojis vienīgo ierīci Eiropā, kas zivis ķēra gaisā. Pie šīm teknēm tika novietoti 40 trijkāji ar groziem. Pret straumi ejošie laši un vimbas pārgāzei lēkuši pāri. Ja lēciens bijis neveiksmīgs, ūdens zivi atmetis atpakaļ un tā iekritusi grozā. Lašu tagad Ventā virs nav, izzudušas arī stores (vēl 1892. gadā rumbā noķerta 48 kg smaga store), bet vimbu lēcienus pavasarī vēl var novērot.
Apvedceļi ap ūdenskritumu: Hercogs Jēkabs iecerēja izbūvēt kuģiem apvedceļu ap rumbu. Darbus gan iesāka, bet nepabeidza. Nostāsti, stāsta, ka spridzinot dolomītu, sākuši drebēt pils mūri. Lai tie nesagrūtu, apvedceļa būvēšana tika pārtraukta.
19. gs. Krievija iecerēja uzcelt kanālus, kas savienotu visas Krievijas Eiropas daļas jūras. Tajā bija paredzēts iekļaut arī Ventu, ko savienot ar Dubisu un Nemunu. Šie ūdensceļi būtu ekonomiski neizdevīgi nelielā upes platuma dēļ. Tāpēc 1831. gadā tāpēc darbus pārtrauca. Taču Ventas rumbas apvedceļu būvēja vēl 30 gadus, jo vajadzēja izdomāt nodarbošanos turku karagūstekņiem.



Foto - G. Pāvils, 2000. gada septembris

Foto - G. Pāvils, 2000. gada septembris

Zivju ķeramās ierīces virs Ventas rumbas pirms 2. pasaules kara.
A. Švābes “Latvju enciklopēdija”, 1950. gads

Ordeņa pils drupas Kuldīgā
A. Švābes “Latvju enciklopēdija”, 1950. gads

...

© 2005   Dabas Retumu krātuve   Redaktors - Ansis Opmanis    Dizains un kods - Gatis Pāvils