Koordinātes: N 56°58'04,7" E 21°58'44,3"
Atrašanās vieta: Kuldīgas rajons, Kuldīgā, Ventas
gultnē, 200 m augšpus Vecā ķieģeļu tilta
Apraksts:
Pēc caurteces un platuma lielākais Latvijas ūdenskritums, cik zināms - platākais ūdenskritums
Eiropā.
Venta te “izēdusies” caur augšdevona Salaspils svītas merģeļainajiem un mālainajiem nogulumiem,
sasniedzot Pļaviņu svītas augšējās pasvītas (Riežupes slāņu) cietos dolomītus. Šo dolomītu
slānis veido ūdenskritumu. Riežupes slāņi
veidojušies senajā jūrā kā kaļķakmens rifveida barjera gar Tukuma - Kuldīgas tektoniskās
kāples terases D malu. Zem Riežupes slāņiem atrodas sīkgraudaini, plātņaini dolomīti, kuros
ir māla un smilšakmens starpslānīši. Tie nav izturīgi un krītošais ūdens tos pakāpeniski izskalo. Tāpēc Ventas rumba
pakāpeniski pārvietojas augšup pa Ventu.
Ūdenskrituma pārgāzei interesanta līkloču forma. Bez galvenā pārgāzes zemāk ir vēl daži mazāki slieksnīši.
Zivju zveja: Pārgāzē ir iecirstas daudzas teknes, kas izmantotas zivju ķeršanai. Pēc nostāstiem, hercogs
Jēkabs 1640. gadā izgudrojis vienīgo ierīci Eiropā, kas zivis ķēra gaisā. Pie šīm teknēm tika novietoti 40 trijkāji ar
groziem. Pret straumi ejošie laši un vimbas pārgāzei lēkuši pāri. Ja lēciens bijis neveiksmīgs, ūdens zivi atmetis atpakaļ un
tā iekritusi grozā. Lašu tagad Ventā virs nav, izzudušas arī stores (vēl 1892. gadā rumbā noķerta 48 kg smaga store), bet
vimbu lēcienus pavasarī vēl var novērot.
Apvedceļi ap ūdenskritumu:
Hercogs Jēkabs iecerēja izbūvēt kuģiem apvedceļu ap rumbu. Darbus gan iesāka, bet nepabeidza. Nostāsti, stāsta, ka
spridzinot dolomītu, sākuši drebēt pils mūri. Lai tie nesagrūtu, apvedceļa būvēšana tika pārtraukta.
19. gs. Krievija iecerēja uzcelt kanālus, kas savienotu visas Krievijas Eiropas daļas jūras. Tajā bija paredzēts
iekļaut arī Ventu, ko savienot ar Dubisu un Nemunu. Šie ūdensceļi būtu ekonomiski neizdevīgi nelielā upes platuma
dēļ. Tāpēc 1831. gadā tāpēc darbus pārtrauca. Taču Ventas rumbas apvedceļu būvēja vēl 30 gadus, jo vajadzēja izdomāt
nodarbošanos turku karagūstekņiem.
© 2005 Dabas Retumu krātuve Redaktors - Ansis Opmanis Dizains un kods - Gatis Pāvils