Biedri Projekti
Akmeņi Alas Atsegumi Avoti Koki Kultūrvēstu-
riskie akmeņi
Ūdenskritumi Citi
G. Eniņš I. Jurģītis S. Laime
Pieminekļi › Akmeņi

Latvijas izcilākie dižakmeņi

Kapsēdes dižakmens Pāvilostas Lielais akmens Ķīvmeža dižakmens Grīžu Velna beņķis Vecumu dižakmens Akmeņkalnu dižakmens Zāģeru Velnakmens Spuņņu akmens Tilgaļu milzakmens Jušulejas akmens Muižuļu dižakmens Krauju Lielais jūrakmens Svirpu Milzakmens Ramatas Lielakmens Muršu dižakmens Melnača akmens Žākļu dižakmens Meiru-Dzērvju akmens Lielais Vella akmens Ādmiņu kalna dižakmens Stupeļu Lielais akmens Brodu karjera akmens Rogaļu dižakmens Vaiķu akmens Teterakmens Velna Skroderis Subinaites dižakmens Seimaņu dižakmens Kozuļovka Nīcgales Lielais akmens

Latvijas mežos, gravās un dažkārt pat pagalmos vēl joprojām ir neapzināti, valsts aizsardzībā nepaņemti dižakmeņi.

Kas ir dižakmeņi?

Tie ir ļoti lieli laukakmeņi, kuru virszemes tilpums sasniedz vai pārsniedz 10 kubikmetrus. Vietējās nozīmes dižakmeņiem ir tie akmeņi, kas lielāki par 7 kubikmetriem.

Kādi akmeņi jāaizsargā?

Robeždaugavas akmens Krāslavas rajonā.
G. Eniņa foto.

  1. Visi tie laukakmeņi, kuru virszemes tilpums ir lielāks par 7 m3;
  2. Visi tie akmeņi, kas nes kādas latviešu mitoloģiskās dievības vai gara vārdu (Māra, svētmeita, Pērkons, Jānis, Ūsiņš, Jumis, skroderis, pūķis, ragana, vadātājs, Velna māte, vilkacis, vilks, burvis, burtnieks, spoks utt.) neatkarīgi no šo akmeņu izmēriem;
  3. Bedrīšakmeņi - vieni no vissenākajiem kulta (godināmajiem) akmeņiem. Pagaidām Latvijā apzināti vairāk nekā 20 šādi unikālie tālās vēstures akmeņi;
  4. Bļodakmeņi - paši jaunākie kultakmeņi, kas izkalti apļa formā kā lieli dzirnakmeņi, kuriem vidū iekalta liela apaļa iedobe kā mutes bļoda;
  5. Kausakmeņi - neregulāras formas akmeņos ar plakanu virsmu iekaltas dziļas elipsoīda formā izslīpētas iedobes 15 - 25 cm diametrā;
  6. Muldakmeņi - kultakmeņi ar iekaltām vai dabīgas izcelsmes dažāda lieluma muldām, kurā var sakrāties no debesīm nākošais svētais, dziedinošais ūdens;
  7. Akmeņi, par kuriem ir teikas un nostāsti;
  8. Senie robežakmeņi ar iekaltiem gadskaitļiem vai ar robežu zīmēm;
  9. Senie krustakmeņi - akmeņi ar dažāda veida krustiem no viduslaiku kapsētām vai savrupapbedījumiem;
  10. Akmeņi ar seniem tekstu iekalumiem;
  11. Senie saimnieciskās darbības akmeņi - graudberži, vergu bļodas, akmens siles, kaltie dzirnakmeņi, kvadri - seno būvju akmens detaļas, akmens galdi, akmens lodes;
  12. Visi akmeņi, neatkarīgi no to lieluma, kas atrodas jūras piekrastē ūdenī un pludmalē un 300 m no krasta;
  13. Akmeņi ar ledāja atstātajām skrāpējuma pēdām.

Ir pārsteidzoši - bet lielie akmeņi kalpo par savdabīgām dzīvās dabas mikropasaulītēm, sagādājot piemērotu dzīves vidi uz savas virsmas daudzām ķērpju un sūnu sugām. Šīs sugas citos apstākļos Latvijā nevarētu izdzīvot un uz lielajiem akmeņiem var atrast ļoti retas sugas.

Kā jāmēra akmeņi?

 
 

Ādmiņu kalna dižakmens

Akmeņkalnu Dižakmens

Brodu karjera akmens

Grižu Velna Beņķis

Jušulejas dižakmens

Kapsēdes Dižakmens

Kozuļovka

Krauju Lielais jūrakmens

Ķīvmeža dižakmens

Lielais Vella akmens

Meiru-Dzērvju akmens

Melnača akmens

Muižuļu dižakmens

Muršu dižakmens

Nīcgales Lielais akmens

Pāvilostas Lielais akmens

Ramatas Lielakmens

Rogaļu dižakmens

Seimaņu dižakmens

Spuņņu akmens

Stupeļu Lielais akmens

Subinaites dižakmens

Svirpu Milzakmens

Teterakmens

Tilgaļu milzakmens

Vaiķu akmens

Velna Skroderis

Vecumu dižakmens

Zāģeru Velnakmens

Žākļu dižakmens

© 2005   Dabas Retumu krātuve   Redaktors - Ansis Opmanis    Dizains un kods - Gatis Pāvils