Latvijas izcilākie dižakmeņi
Latvijas mežos, gravās un dažkārt pat pagalmos vēl joprojām ir
neapzināti, valsts aizsardzībā nepaņemti dižakmeņi.
Kas ir dižakmeņi?
Tie ir ļoti lieli laukakmeņi, kuru virszemes tilpums sasniedz vai pārsniedz 10 kubikmetrus. Vietējās
nozīmes dižakmeņiem ir tie akmeņi, kas lielāki par 7 kubikmetriem.
Kādi akmeņi jāaizsargā?
Robeždaugavas akmens Krāslavas rajonā.
G. Eniņa foto.
- Visi tie laukakmeņi, kuru virszemes tilpums ir lielāks par 7 m3;
- Visi tie akmeņi,
kas nes kādas latviešu mitoloģiskās dievības vai gara vārdu (Māra, svētmeita, Pērkons, Jānis,
Ūsiņš, Jumis, skroderis, pūķis, ragana, vadātājs, Velna māte, vilkacis, vilks, burvis, burtnieks, spoks utt.) neatkarīgi no šo akmeņu
izmēriem;
- Bedrīšakmeņi - vieni no vissenākajiem kulta (godināmajiem) akmeņiem. Pagaidām Latvijā
apzināti vairāk nekā 20 šādi unikālie tālās vēstures akmeņi;
- Bļodakmeņi - paši jaunākie kultakmeņi, kas izkalti apļa formā kā lieli dzirnakmeņi, kuriem vidū iekalta liela apaļa iedobe kā mutes bļoda;
- Kausakmeņi - neregulāras formas akmeņos ar plakanu virsmu iekaltas dziļas elipsoīda formā izslīpētas iedobes 15 - 25 cm diametrā;
- Muldakmeņi - kultakmeņi ar iekaltām vai dabīgas izcelsmes dažāda lieluma muldām, kurā var sakrāties no debesīm nākošais svētais, dziedinošais ūdens;
- Akmeņi, par kuriem ir teikas un nostāsti;
- Senie robežakmeņi ar iekaltiem gadskaitļiem vai ar robežu zīmēm;
- Senie krustakmeņi - akmeņi ar dažāda veida krustiem no viduslaiku kapsētām vai savrupapbedījumiem;
- Akmeņi ar seniem tekstu iekalumiem;
- Senie saimnieciskās darbības akmeņi - graudberži, vergu bļodas, akmens siles, kaltie dzirnakmeņi, kvadri - seno būvju akmens detaļas, akmens galdi, akmens lodes;
- Visi akmeņi, neatkarīgi no to lieluma, kas atrodas jūras piekrastē ūdenī un pludmalē un 300 m no krasta;
- Akmeņi ar ledāja atstātajām skrāpējuma pēdām.
Ir pārsteidzoši - bet lielie akmeņi kalpo par savdabīgām dzīvās dabas mikropasaulītēm, sagādājot
piemērotu dzīves vidi uz savas virsmas daudzām ķērpju un sūnu sugām. Šīs sugas citos apstākļos Latvijā
nevarētu izdzīvot un uz lielajiem akmeņiem var atrast ļoti retas sugas.
Kā jāmēra akmeņi?
- Akmens apkārtmērs pie zemes vai lielākais apkārtmērs, ja tas ir augstāk;
- Akmens garums un platums;
- Ja akmens atrodas slīpumā, tad jāmēra augstums kalna pusē un lejas pusē;
- Ja dižakmens ir labi noapaļots, un tā forma atgādina siena gubu vai maizes klaipu, akmens virszemes tilpumu var aprēķināt pēc formulas: garuma, platuma un augstuma reizinājums dalīts ar divi. Ja akmenim ir cita sarežģīta forma, tad jāveic nepieciešamās korekcijas;
- Ja zemes virsma ap akmeni ir nevienāda, tad jāizdara pēc iespējas vairāki augstuma mērījumi un jānosaka vidējais, mērījumu rezultātu summu dalot ar mērījumu skaitu.
