Biedri Projekti
Akmeņi Alas Atsegumi Avoti Koki Kultūrvēstu-
riskie akmeņi
Ūdenskritumi Citi
G. Eniņš I. Jurģītis S. Laime
Pieminekļi › Koki

Latvijas izcilākie koki - karte


Latvijas rietumu daļas izcilākie koki Latvijas centrālās daļas izcilākie koki Latvijas DA daļas izcilākie koki Latvijas ZA daļas izcilākie koki

Apkopot ziņas par vecajiem un vēsturiskajiem kokiem Latvijā pirmais uzsāka mūsu dzimtenes novadpētniecības skolotājs Zelmārs Lancmanis jau brīvās Latvijas pirmajos gados.

Tiek mērīta dižliepa pie Lempjiem Saldus rajona Lutriņu pagastā.
G. Eniņa foto, 2005. gads.

1968. gadā ar dižkoku uzskaiti sāka nodarboties mežkopis Staņislavs Saliņš. Viņu mēs varam godāt par dižkoku tēvu, jo viņš pirmais sabiedriskā un zinātniskā apritē ieviesa dižkoka jēdzienu kā terminu un 1974. gadā uzdeva pirmo grāmatu par Latvijas dižkokiem, kurā bija uzskaitīti 626 koki. No šī brīža dabas draugiem - meklētājiem negaidīti dižkoku atradumi ir sagādājuši daudz jaunatklājēja prieka. Latvijā diži resnstumbrainu koku ir apmēram 200 reizes vairāk, nekā kaimiņvalstīs. Mūsu tēvzemē ir atrodami gandrīz visu sugu resnuma rekordisti.

Koku mērīšana

Kādi ir dižkoka kritēriji? S. Saliņš par dižkoka kritēriju noteica stumbra apkārtmēru. Dižkoka resnumu mēra, meklējot tievāko vietu starp zemi un krūšu augstumu (1,3 m no zemes). Ja resnais koks aug uz kraujas nogāzes, tad mērīšanas augstums 1,3 m tiek skaitīts no kalna puses. Tas nozīmē, ka šādu dižkoku bez kāpņu vai nūjas palīdzības nemaz nevar izmērīt. Jāraugās, lai mērlenta neveidotu kūkumus, bet ietu perpendikulāri stumbra asij pa tievāko vietu.

Landmaņu īve.
A. Pundura foto, 2004. gada februāris.

Svarīgi ir uzrādīt, cik augstu dižkoks saglabā savu stumbra resnumu. Ja koka stumbrs 1,3 m augstumā vai zemāk sadalās divās starās, tad katra stara jāmēra atsevišķi.

Cits nozīmīgs parametrs ir koka augstums. Grūti ir klajumā augošiem kuplajiem kokiem noteikt pareizo augstumu. Jo kuplāks ir koka vainags, jo lielāka iespēja kļūdīties. Bezlapu periodā ir labākas izredzes iegūt precīzu rezultātu - tad ir iespējams vizēt caur vainaga sānu zariem uz koka galotni pret stumbra asi. Kuplo dižkoku vainaga forma jānovērtē un jāuzskicē no pēc iespējas lielāka attāluma divos savstarpēji perpendikulāros virzienos.

Vēlams izmērīt arī dižkoka vainaga projekciju. Katram ir iespēja kļūt par kāda Latvijas kuplākā koka atklājēju. Nevajadzētu kautrēties izjautāt vietējos iedzīvotājus par dižkoku vēsturi - īsteniem savas zemes saimniekiem ir lepnums un prieks pastāstīt par sava novada, savas zemes pieminekļiem, kā arī uzzināt no neatkarīga vērtētāja spriedumu par pieminekļa nozīmību. Ap veciem, lieliem kokiem parasti ir vijušies arī seni, lieli notikumi.

1977. gadā Latvijā bija 817 valsts aizsardzībā ņemto dižkoku. 1986. gadā - 1530. Bet tālākā nākotnē, kad būs rūpīgi pārbaudīti visi iespējamie Latvijas dižkoki, to skaits var pārsniegt pat 10 000.

Patreizējos kritērijus, kas jāsasniedz kokiem Latvijā, lai tos ņemtu valsts aizsardzībā, varat apskatīt šajā sarakstā.

Latvijas rekordisti

Šai tabulā apkopoti patreizējie koki - Latvijas rekordisti dažādās kategorijās. Jauni atklājumi jebkurā brīdī šīs tabulas saturu var mainīt.

Nosaukums Suga Stumbra apkārtmērs (m) Augstums (m) Rekords
Kaives ozols Quercus robur 10,2 18,0 Latvijā un Baltijā resnākais koks
Dzenīšu vītols Salix alba 8,70 (0,5 m augstumā) 23,6 Latvijā lielākais baltais vītols
Sasmakas Elku liepa Tilia cordata 8,05 25,0 Latvijā lielākā liepa
Jaunošu vīksna Ulmus laevis 7,75 22,0 Latvijā lielākā vīksna
Ciemitu goba Ulmus glabra 6,45 26 Latvijā lielākā goba
Jelgavas papele Populus x canadensis 6,20 28,5 Viena no Latvijā lielākajām papelēm
Rūtiņu kļava Acer platanoides 6,04 24,0 Latvijā resnākā kļava
Sprēstiņu kļava Acer saccharinum 5,50 20,5 Latvijā resnākā sudraba kļava
Aizputes dižskābardis Fagus sylvatica 'Purpurea Latifolia' 4,72 16,0 Latvijā lielākais purpurlapu dižskābardis
Vilzēnu lapegle Larix decidua 4,60 33,0 Latvijā lielākā Eiropas lapegle
Rudbāržu melnalksnis Alnus glutinosa 4,60 (1 m augstumā) 14 Latvijā resnākais melnalksnis
Īvandes baltegle Abies alba 4,48 38 Latvijā lielākā baltegle
Tiltiņu priede Pinus sylvestris 4,35 24,0 Latvijā lielākā parastā priede
Sausupju bērzs Betula pendula 4,30 23,0 Latvijā resnākais āra bērzs
Billīšu zirgkastaņa Aesculus hippocastanum 4,2 (0,4 m augstumā) 13 Latvijā resnākā parastā zirgkastaņa
Īves egle Picea abies 3,80 32,0 Latvijā lielākā egle
Ciemgaļu mežābele Malus sylvestris 3,48 11,0 Latvijā lielākā mežābele
Kanālmalas ginks Ginkgo biloba 3,10 13,0 Latvijā resnākais un vecākais ginks
Kandavas bumbiere Pyrus pyraster 2,95 12,5 Latvijā lielākā meža bumbiere
Baložu kadiķis Juniperus communis 2,80 9,3 Latvijā lielākais kadiķis
Zentenes īve Taxus baccata 2,52 (0,5 m augstumā) 12,5 Latvijā lielākā ogu īve
Rucavas ieva Padus avium 2,50 11,5 Latvijā lielākā ieva
Liellauku pīlādzis Sorbus intermedia 2,36 (0,8 m augstumā) 10,0 Latvijā lielākais Zviedrijas pīlādzis
Spinduļu pīlādzis Sorbus aucuparia 1,50 22,0 Latvijā lielākais apzinātais parastais pīlādzis
Sauta kalna Garā egle Picea abies 3,04 45,3 Latvijā augstākais koks
Kārklu priede Pinus sylvestris 3,40 29,0 Latvijā vecākais datētais koks - 450 gadus vecs

Dižkoku apzināšanas darbu rezultāti

Dabas Retumu krātuve pēdējos gados ir īstenojusi vairākus dižkoku apzināšanas projektus, kuru ietvaros tika apzināti dižkoki vairākos Latvijas rajonos. Šeit varat iepazīties ar īsu iegūto datu kopsavilkumu:

Limbažu rajona dižkoku saraksts

 
 

Rietumu daļa

Centrālā daļa

Ziemeļaustrumu daļa

Dienvidaustrumu daļa



Dižkoku kritēriji saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem

© 2005   Dabas Retumu krātuve   Redaktors - Ansis Opmanis    Dizains un kods - Gatis Pāvils