Biedri Projekti
Akmeņi Alas Atsegumi Avoti Koki Kultūrvēstu-
riskie akmeņi
Ūdenskritumi Citi
G. Eniņš I. Jurģītis S. Laime
Pieminekļi › Raksti › G. Eniņš

Dzīvi krusta koki

“Latvijas Daba”, 16. laidiens, 2002. gads

Vietām Vidzemē vēl saglabājusies ļoti sena un maz apzināta bēru tradīcija - krusta griešana kokā. Emocionāls un vienlaikus faktiem bagāts materiāls par šo neparasto rituālu.

Svētakmeņu maldi

“Dabas un vēstures kalendārs”, 2002. gads.

Lielo interesi par Latvijas kultūrvēsturiskajiem akmeņiem nereti pavada akmeņu vēstures nepareiza interpretācija un pat klaja tumsonība. Nereti tas beidzas ar neatgriezeniskiem unikālu kultūras pieminekļu postījumiem.

Mums atņem latvisko ainavu

“Dabas un vēstures kalendārs”, 2002. gads.

Par spīti ilgstošai dabas draugu kampaņai dižkoku aizstāvībai šie izcilie dabas pieminekļi joprojām tiek iznīcināti. Vainīgie sodu nesaņem - pat vēl ļaunāk - šādas rīcības atbalstam tiek pielāgota likumdošana.

Leduskritumi

“Latvijas daba”, 2002. gads (14. laidiens)

1986. gadā autors ar domubiedriem Braslas kanjonveida ielejā apzina varenu leduskritumu grupu. Reti kurš Latvijas dabas piemineklis var sacensties krāšņumā ar šīm neparastajām, grandiozajām “lāstekām”.

Latvijas brīnumkoki

“Latvijas daba '15”, 2001. gads

Neparastu Latvijas koku - vilkaču priežu, palmu priežu, čūskegļu, dzīvo celmu un citu apskats.

Manas dzimtenes svētie bērzi

“Vide un Laiks”, 1999/5 (11)

Izturīgākā Latvijas koka - bērza apskats. Dižākie, augstākie bērzi, 30 Latvijas izcilāko bērzu datu tabula.

Drīz kļavas ziedēs...

“Vide un Laiks”, 1999. gads (10)

Cēla un krāšņa koka - kļavas apskats. Resnākās, kuplākās, vecākās kļavas, 44 Latvijas izcilāko kļavu datu tabula.

Dumbrāju dižkoki

“Vide un Laiks”, 1999/3 (9)

Kā izrādās, melnalkšņu stumbri ir vismonolītākie, tie ietur lielu apkārtmēru vēl augstu virs zemes, šai ziņā pārspējot pat mastu priedes. Latvijas izcilāko melnalkšņu apskats, tai skaitā tabula ar 15 lielāko melnalkšņu datiem.

Latvija ir arī lielo liepu zeme

“Vide un Laiks”, 1998/5

Latvijas izcilāko liepu apskats.

Senās zīmes Latvijā

“Vide un Laiks”, 1998/1

Vai varam ticēt nostāstiem par to, ka no tagadējās Latvijas teritorijas pirms aptuveni astoņsimt gadiem Vatikāna bibliotēkā nonākuši mums nezināmas vietējās rakstības pieminekļi? Novadpētniekam šādu nsotāstu patiesumu ir neiespējami pārbaudīt. Taču netiešs pierādījums šādu leģendu patiesuma eksistē - tās ir noslēpumainas zīmes alu un klinšu sienās. Autors rakstā apraksta šo zīmju atklāšanas epizodes.

Mana mūža lielākais brīnums

“Latvija”, 1990. gada decembris.

1988. gada vasarā autors ar domubiedru grupu negaidīti atklāj Latvijā garākās alas. Tās nav vienkārši garākas par citām alām, tās ir vairākkārt garākas! Lielās X alas garums ir 315 metri, mazās X alas garums - 125 metri. Kaut arī autors alu atrašanās vietu ir slēpis, mūsdienās tās jau kļuvušas par masveida tūrisma objektiem un to burvība lielā mērā zudusi.

Vai Idumejā prata rakstīt?

“Dabas un vēstures kalendārs”, 1989. gads

Raksts iepazīstina ar tai laikā jaunatklātu Latvijas kultūrvēsturisko pieminekļu kategoriju - smilšakmens klintīs iegravētiem petroglifiem.

Arī Latvijā - pazemes ezers

“Dabas un vēstures kalendārs' 1986”

Ne visi ezeri Latvijā ir atklāti. Salīdzinoši nesenajā 1985. gadā autors atklāja Latvijā pirmo pazemes ezeru. Kopš tā laika atklāti arī citi, nelielāki pazemes ezeri, tomēr pirmais ezers pie Braslas upes pagaidām ir vislielākais.

© 2005   Dabas Retumu krātuve   Redaktors - Ansis Opmanis    Dizains un kods - Gatis Pāvils